top of page
  • Writer's pictureMaija Āboliņa-Tomsone

Kas ir "carbon offsetting" jeb CO2 kompensācija?


Viens no veidiem, kā līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitrālu Eiropu, ir samazinot siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā, no kurām ievērojamāko daļu veido CO2 jeb oglekļa dioksīda izmeši. Tāpēc, šobrīd ļoti populāra kļūst iespēja uzņēmumiem kompensēt savas darbības rezultātā radušās CO2 emisijas.



Ko nozīmē “kompensēt”?


Saskaņā ar definīciju carbon offsetting jeb oglekļa kompensācija ir darbība vai process, kā kompensēt oglekļa emisijas, kas radušās biznesa vai cilvēku darbības rezultātā, piedaloties pasākumos, projektos, iniciatīvās, kas radīti, lai veiktu ekvivalentu CO2 samazinājumu atmosfērā.


Pavisam vienkārši sakot, tas nozīmē kompensēt savas radītās CO2 emisijas, atbalstot kādu zinātnē vai dabā balstītu metodi, kas vērsta uz CO2 samazināšanu atmosfērā.


Mēģināsim tikt skaidrībā ar pāris jēdzieniem.


Carbon offset jeb CO2 kompensācija – attiecināms uz oglekļa emisiju samazinājumu vai uzglabātā apjoma palielināšanu.


Carbon credit / oglekļa kredīti – ieguldot projektos, kuru mērķis ir attīrīt atmosfēru no siltumnīcefekta gāzēm (un galvenokārt tieši no CO2), uzņēmums kompensē to emisiju daudzumu, ko tas nav vēl izskaudis no saviem biznesa un ražošanas procesiem. Būtībā uzņēmums “nopērk” sev atļauju turpināt biznesa darbību tādā pat veidā kā līdz šim, tās negatīvos efektus izlīdzinot ar finansiālu atbalstu projektiem, kas vērsti uz CO2 samazināšanu. 1 kredīta punkts ir ekvivalents 1 tonnai CO2 izmešu.


Zinātnē balstīta metode – tā būtībā ir zelta bedre klimata orientētiem startupiem, jo tiek meklēti inovatīvi veidi, kā no atmosfēras “izņemt” CO2 un noglabāt to, piemēram, pazemē, kur tas var tikt uzglabāts pat 1000 gadus.


Dabā balstīta metode nozīmē veicināt mežu attīstību, kūdras lauku atjaunošanu, lauksaimniecības prakses maiņu, ar mērķi piesaistīt vairāk oglekli, u.c.


Eiropas Savienības mērķis ir katru gadu no atmosfēras “izņemt” 5 miljonus tonnu CO2, izmantojot reversās emisijas tehnoloģijas (tādas, kas savāc CO2) un līdz 2030.gadam to ieviest kā normālu ikgadēju praksi.


Attiecīgi sāk veidoties “oglekļa kompensācijas tirgus” – uzņēmumi aprēķina savu radīto CO2 pēdas apjomu un meklē veidus kā to kompensēt, pērkot oglekļa kompensācijas kredītus. Tiek uzskatīts, ka šim “tirgum” ir milzīgs potenciāls un tiek lēsts, ka tas līdz 2030.gadam pieaugs vairāk kā 15 reizes.


Ogleklis ir atmosfērā visā pasaulē. Tāpēc nav svarīgi, kurā vietā tieši tas tiek samazināts – Latvijā vai, piemēram, Āfrikā. No klimata pārmaiņu perspektīvas, rezultāts ir tāds pats, ja uzņēmums:

(1) pārtrauc emisiju izraisošu darbību (kas nozīmē investīcijas un būtiski pārkārtot savu biznesa praksi, kas, savukārt, ir laikietilpīgi),

(2) vai veicina / atbalsta līdzvērtīgu emisiju samazināšanas darbību kaut kur citur pasaulē.


Oglekļa kompensācijas (jeb offsetting) ir paredzētas, lai organizācijām būtu vieglāk un rentablāk izmantot otro iespēju. Tādejādi uzņēmumam ir iespēja jau šodien kompensēt savu CO2 pēdu, nevis pēc laika, kad tiks pārstrukturizēta uzņēmuma darbība atbilstoši ilgtspējīgai biznesa praksei.


Bet ir arī savas ēnas puses. Pirmkārt, nav izstrādāti tirgus standarti – kāds tad ir drošs, uzticams un kvalitatīvs carbon offsetting projekts, kurā ieguldīt. Standartu neesamība uzņēmumiem nozīmē nepiepildītus klimata solījumus. Otrkārt, nav normētas cenas un pastāv pārmaksāšanas risks. Cenas pasaulē par 1 kredītu (jeb 1 tonnu CO2) svārstās no 30 Eur līdz pat 100 Eur un vairāk.


Savukārt, Greenpeace iestājas par to, ka carbon offsetting ir viens liels


jeb zaļmaldināšana. Jo, kompensēšana neapstādina CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā un attiecīgi planētas sasilšanas procesus. Saskaņā ar “Institute for Applied Ecology” (https://appliedeco.org) apmēram 8 no 10 oglekļa kompensēšanas projektiem izgāžas un nesniedz nekādu reālu izmērāmu labumu CO2 izmešu problēmas risināšanā.


Pirkt vai nepirkt oglekļa kredītus – tāds ir jautājums!


Raksta tapšanā izmantotie avoti:





Comentários


bottom of page