8 iemesli, kāpēc uzņēmumam veidot ilgtspējas ziņojumu

Ilgtspējas ziņojuma gatavošana ir darbs vairāku mēnešu garumā, aptverot plašu tēmu loku un iesaistot vairākas struktūrvienības.

Kā izmantot apkopotos datus, veikto analīzi un saskatītās likumsakarības tālāk uzņēmuma attīstībā? Jo lielākā kļūda, ko uzņēmums manā ieskatā var darīt, ir nedarīt neko un aizmirst par ziņojumu līdz nākošajam periodam. Uzņēmumi, kas šo darbu uztver nopietni, atklāj, ka ieguldītais laiks var pārvērsties biznesa vērtībā.

Šajā rakstā dalos ar savu pieredzi – par to, kā gudri izmantot koprades procesu, ko saucam par “ilgtspējas ziņojuma gatavošanu”, un kā vērtīgie dati (jo dati ir zelts) var kļūt par uzņēmuma izaugsmes katalizatoru.

Trīs, manā ieskatā, paši svarīgākie punkti ir:

1. Ilgtspējas ziņojuma gatavošana ir uzņēmuma iekšējais audits. 

Ziņojuma veidošanas laikā uzņēmums var visaptveroši ieraudzīt sevi no malas. Dati par atkritumiem, resursu patēriņu, darbinieku rotāciju vai piegādes ķēdi ļauj identificēt trūkumus, noteikt tendences un spert uzlabojumu soļus. Ziņojums kļūst par iekšējās kontroles mehānismu, kas ļauj laikus pamanīt riskus un reaģēt pirms tie ir kļuvuši dārgi.

Piemēram, esat saskaitījuši kopējo radīto atkritumu apjomu gadā un identificējuši, cik no tiem ir šķirotie un cik nešķirotie atkritumi. Te paveras vairāki vērtīgi jautājumi, kurus uzdot pašiem sev:

• cik labs ir mūsu sniegums?

• kā mēs izskatāmies pret nozares vidējo sniegumu?

• kāds tas ir attiecībā pret mūsu sīvāko konkurenta sniegumu (ja ir pieejams viņu ziņojums)?

• kuras ir mūsu galvenās atkritumu plūsmas? Vai varam tās samazināt vai pilnībā likvidēt

• varbūt ir nepieciešams tikai uzstādīt šķirošanas konteinerus un apmācīt un veicināt darbinieku iesaisti?

Cits piemērs: ja pēdējo trīs gadu laikā darbinieku rotācija pieaug – tad analīze varētu būt:

• kurās amatu kategorijās rotācija visaugstākā?

• kas to veicina?

• ko tas liecina par mūsu iekšējo kultūru?

Ziņojums ir labs instruments kā salīdzināt savu sniegumu pret nozares sniegumu kopumā un ļauj saskatīt, kurās jomās uzņēmumam ir izrāviens un kurās jomās uzņēmums atpaliek no saviem konkurentiem. Ziņojums kļūst par objektīvu salīdzināšanas mērauklu, kas salīdzina uzņēmumus ne tikai attiecībā pret apgrozījumu, darbinieku skaitu, jauniem produktiem un tirgiem, bet arī resursu patēriņa efektivitāti, darbinieku apmierinātību un uzņēmuma noturību pret klimata un ģeopolitiskajiem riskiem.

2. Tā ir iespēja uzlabot resursu pārvaldību.

Nevar uzlabot to, ko nemēra. Ilgtspējas ziņojums palīdz sakārtot ilgtspējas datu uzskaiti, izveidot salīdzināmus rādītājus un noteikt metodoloģiju (jā, dažreiz pat formulu) – kad dati būs skaidri, kļūst iespējams sakārtot resursu patēriņu: enerģiju, ūdeni, materiālus, cilvēkresursus.

Jums noteikti kādreiz ir gadījusies situācija, kad skatāties uz kādu rādītāju / ciparu un nespējat asaukt atmiņā, kā pie šī skaitļa nonācāt, pēc kāda principa aprēķinājāt un ko šajā skaitlī ietvērāt. Vēl ļaunāk, ja esat šo skaitli dabūjuši “mantojumā” no iepriekšējā darbinieka – tad izsekojamība kļūst vēl sarežģītāka.

Standartu izmantošana šeit ir ļoti vērtīga – tie nosaka, kas jāmēra un kā.

Piemēram, metodoloģijas var noteikt, vai jāizmanto absolūti skaitļi vai intensitātes rādītāji pret apgrozījumu, darbinieku skaitu, m² platību. Standarti liek mums dokumentēt metodiku, lai nākotnē rezultātus varētu salīdzināt.

McKinsey & Company 2023.gada pētījumā secināja, ka uzņēmumi, kas regulāri seko ilgtspējas rādītājiem, palielina operacionālo efektivitāti par 5-10%. Tas nozīmē, ka ilgtspējas ziņošana nav izmaksu pozīcija, bet ieguldījums vadības kvalitātē un efektivitātē.

3. Stratēģiskā izaugsme un attīstības fokuss.

Ziņojumā apkopotie dati ļauj objektīvi novērtēt progresu un koncentrēties uz jomām ar lielāko izaugsmes potenciālu.

Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums veido ilgtspējas ziņojumu, lai novērtētu stratēģisko mērķu īstenošanas progresu un nepieciešamo taktikas maiņu.

Piemēram: ja uzņēmuma stratēģija paredz SEG emisiju samazinājumu vai resursu efektivitātes palielināšanu, ziņojums parāda, kurā vietā jūs šobrīd esat un kādi soļi būtu jāveic, lai efektīvi virzītos uz mērķa sasniegšanu.

Esmu novērojusi, ka uzņēmumi, kas strukturēti apkopo ilgtspējas datus, pieņem ātrākus un kvalitatīvākus stratēģiskos lēmumus, jo tie ir fakti un dati, nevis pieņēmumi.

Nākošie 3 punkti ir ar ļoti praktisku un taktisku pievienoto vērtību.

4. Iespēja ātrāk iegūt sertifikāciju

Ilgtspējas ziņojums bieži ir puse no ceļa uz starptautiskām sertifikācijām, piemēram, EcoVadis vai B Corp. Tas tāpēc, ka tas jau vienā dokumentā aptver lielāko daļu no sertifikācijas prasībām – politikas, iekšējie procesi, komunikācijas materiāli, apliecinājumi par ilgtspēju. Sertifikācijas process kļūst vienkāršāks, ja ir laba pamatsistēma.

5. Stiprināt sadarbību ar partneriem

Arvien vairāk vairāk klientu un pasūtītāju prasa ilgtspējas datus no saviem piegādātājiem un ilgstpējas ziņojums ir kā “one stop shop” jeb “vienas pieturas veikals”, kur katrs partneris var paņemt to informāciju, kas viņam ir svarīga. 

6. Ātrāk sagatavot datu pieprasījumu investoriem un finanšu organizācijām.

2024. gada PwC Global Investor Survey dati rāda, ka 79 % investoru sagaida, ka uzņēmumi publiski atklāj savus ESG datus, pat ja tas nav juridiski obligāti.

Arī bankas trupinās paprasīt datus par vides sniegumu (CO2 pēdu diezgan droši) un klimata riskiem, tāpēc ilgtspējas ziņojums kļūst par iespēju ātri šos datus apkopot un iesniegt. Ilgtspējas ziņojums kļūst arī par ticamības garantu attiecībās ar finanšu iestādēm un partneriem.

Un pēdējie 2 punkti ir saistīti ar attiecību spēcināšanu ar klientiem un darbiniekiem.

7. Potenciālie klienti un darbinieki (jo īpaši Gen Z) pirmo priekšstatu par uzņēmumu gūst, izpētot uzņēmuma ilgtspējas ziņojumu.

Arī es pati (te gan jāpiebilst, ka es sevi vairs īsti nepieskaitu pie “normāliem” cilvēkiem :)) pirms izvēlos pakalpojuma sniedzēju, līdzās cenu faktoram noteikti apskatīšu arī ilgtspējas ziņojumu, jo man ir svarīgi, ko šis uzņēmums tālāk dara ar naudu, ko esmu viņiem samaksājusi un netieši veicinājusi viņu izaugsmi.

Piemēram, kuru telekomunikāciju pakalpojuma sniedzēju izvēlēties – kurš atbildīgāk pārvalda resursu patēriņu, nodrošina pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, sniedz pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un ir ar nevainojamu pārvaldības modeli?

Tas pats arī attiecībā uz bankas pakalpojumiem – kura banka ilgtspējīgāk apsaimniekos manus ieguldījumus?

Gados jaunie darba meklētāji izpētīs uzņēmuma ilgtspējas pārskata sadaļu par darbiniekiem un korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvām - vai tas saskan ar viņu vērtībām?

Arī patērētājiem ir svarīgi aplūkot zīmolu ilgtspējas pārskatus, lai nodrošinātos, ka skaistie mārketinga saukļi par ilgtspējīgu produktu neatbilst tikai “puspatiesībai”.

8. Iespēja palielināt darbinieku piederību un iesaisti

Vai jūsu uzņēmumā svin finanšu gada pārskata nodošanu? Visticamāk, ka svin tikai vienā struktūrvienībā – finanšu un grāmatvedības nodaļā. :)

Ilgtspējas ziņojums ir laba informācijas apmaiņas platforma starp struktūrvienībām. Ziņošanas process var kļūt par iekšējo saliedētības instrumentu: komandas, kas kopīgi gatavo un analizē datus, biežāk jūtas iesaistītas uzņēmuma attīstībā.

Mana rekomendācija - sviniet ziņojuma publicēšanu, pārrunāt rezultātus un noteikt kopīgus mērķus nākamajam gadam.

Noslēgumā

Ilgtspējas ziņojums ir daudz vairāk nekā atskaite — tas ir uzņēmuma attīstības instruments. Tas ir gan spogulis, kas atklāj, kur uzņēmums šobrīd atrodas, gan kompass, kas palīdz noteikt virzienu nākotnē.

Uzņēmumi, kas māk izmantot šos datus, gūst reālus konkurētspējas ieguvumus — efektīvāku pārvaldību, lielāku uzticību un skaidrāku stratēģisko fokusu.

Vislielāko vērtību rada nevis pats ziņojums, bet veids, kā ar tā palīdzību uzņēmums mainās.

Lai izdodās! 🌳

Izmantotās literatūras saraksts, kurā smelties papildus pārliecību par ilgtspējas ziņojuma pievienoto vērtību uzņēmumam:

-              McKinsey & Company “The ESG premium: New perspective on value and performance” (https://www.mckinsey.com/capabilities/sustainability/our-insights/the-esg-premium-new-perspectives-on-value-and-performance?utm_source)

-              Financial Times “Business school teaching case study: is sustainability reporting valuable it it is not compulsory?” (https://www.ft.com/content/4c9ad1d0-58ee-4306-bed7-ac0d4eb5c23f?utm_source)

-              PwC Global Investor Survey 2024 (https://www.pwc.com/gx/en/issues/c-suite-insights/global-investor-survey.html?utm_source )