Kādam ir jābūt pirmajam Ilgtspējas ziņojumam?
- Maija Āboliņa-Tomsone
- 6. janv.
- Lasīts 4 min
Ja līdz šim ilgtspējas ziņojums jūsu uzņēmumā nav bijis darba kārtībā, visbiežāk pirmo impulsu dod ārējais pieprasījums: klients, iepirkums, banka vai partneris pēkšņi pajautā par emisijām, darbiniekiem, patērētajiem resursiem vai radītajiem atkritumiem.
Un tad rodas sajūta: “mums taču nav datu.”
Labā ziņa: pirmais ilgtspējas ziņojums nav perfekts. Tas ir tikai pirmais solis virzienā uz perfektu.
Tas ir kā pirmais prototips: iespējams, tālu ne ideāls, bet tas iedod struktūru, sapratni par datiem un skaidru nākamo soli.
Izplatītākie mīti, kāpēc uzņēmumi izvairās veidot pirmo ilgtspējas ziņojumu:
🥸 “Tas ir pārāk sarežģīti.”
Patiesībā — sarežģīts kļūst tas, ko mēģina izdarīt uzreiz “pa maksimālo”. Pirmais ziņojums var būt mērķtiecīgi vienkāršs.
🥸 “Mums nav datu.”
Dati parasti ir — rēķinos, HR sistēmā, atkritumu apsaimniekotāja atskaitēs, darba aizsardzības žurnālos. Problēma ir tā, ka tie nav vienuviet un nav konsekventi.
🥸 “Nav laika un resursu.”
Tieši tāpēc pirmajam ziņojumam vajag minimālo datu kopumu un skaidru standartu, kas pasaka, ko tieši vākt un ziņot.
🥸 “Negribas publiskot kaut ko ‘jēlu’.”
Caurspīdība nenozīmē ideālus skaitļus. Tā nozīmē godīgi pateikt, ko jūs šobrīd zināt, ko vēl nē, un ko uzlabosiet.
🥸 “Mēs fokusējamies uz procesu efektivitāti, nevis ‘labdarību’.”
Bingo! Procesu efektivitāte arī var būt ilgtspēja un svarīgi dati.
🥸 “Nav par ko stāstīt.”
Ir. Pat “mums šobrīd vēl nav mērķu, bet esam sākuši apkopot datus un sakārtot politikas” ir stāsts — ja tas ir izdarīts saprotami un konsekventi.
🥸 “Tas nevienu neinteresē.”
Interesē. Ne visus, bet tos, no kuriem bieži atkarīga biznesa izaugsme.
Pieņemot lēmumu par ziņojuma gatavošanu, ieteicams sev nodefinēt 3 praktiskus mērķus:
Uzsākt (un turpmāk pilnveidot) ilgtspējas vadību uzņēmumā – lai tas nav “viens projekts”, bet vadības instruments.
Sagatavoties datu pieprasījumiem no sadarbības partneriem, lielajiem klientiem un finanšu institūcijām.
Iegūt datus stratēģijai – kur ir lielākie resursu zudumi, riski un iespējas uzlabojumiem.
Atcerieties: pirmais ziņojums nav eksāmens. Tas ir bāzes līmeņa (baseline) fiksēšana un tāpēc ir svarīgi jau pirmajā ziņojumā ievērot 5 principus:
Skaidras robežas - par ko tieši jūs ziņojat (juridiskā persona/grupa, valstis, struktūrvienības) un par kādu periodu dati ir apkopoti.
Daži stabili pamatrādītāji - izvēlieties rādītājus, ko jūs reāli varēsiet atkārtot nākamgad. Konsekvence ir vērtīgāka par apjomu.
Metode un avots - pierakstiet, no kurienes dati ir ņemti (rēķini, HR sistēma, pavadzīmes), kas ietilpst tvērumā un kā dati aprēķināti.
Godīgums par nepilnībām - norādiet, kas ir ārpus tvēruma, kur ir aplēses, ko šogad vēl nevarējāt savākt, un ko uzlabosiet nākošajā ziņojumā. Tas palielina uzticamību.
Struktūra un navigācija - ziņojumam jābūt viegli lietojamam. Ja klientam vai bankai ir jāmin, kur atrodas enerģijas patēriņš vai darba drošības dati, ziņojums neizpilda savu funkciju.
Kādus standratus izvēlēties?
Ilgtspējas ziņošanas standarti var atvieglot ziņojuma gatavošanu, tik jāizvēlas sev piemērotākais.
🌍 Ja esat liels uzņēmums, uz kuru attiecas CSRD, ziņojums jāgatavo pēc ESRS prasībām.
🌍 Ja esat ārpus CSRD tvēruma, jūs varat izvēlēties brīvprātīgu standartu - GRI, VSME, SASB, pat ESRS… vai pat standartu kombināciju.
Svarīgi ievērot 2 lietas:
👉🏻 pieturieties pie izvēlētā standarta 2-3 gadus, lai informācija pēc tam perspektīvā būtu objektīvi salīdzināma pēc vienādām metodēm un prasībām;
👉🏻 neveidojiet paši savu standartu jeb neatklājiet informāciju pēc saviem ieskatiem, jo tad pazūd salīdzināmība un krīt uzticamība.
GRI standarts ir piemērots, ja jūsu auditorija ir ļoti plaša un globāla, jo GRI ir globāli atzīts ziņošanas standartu kopums. Ja jūsu klienti vai partneri ir ārpus ES vai jums ir svarīga plaša salīdzināmība nozares līmenī, GRI būs piemērotākā izvēle.
IFRS ISSB vai SASB standarti būs piemēroti, ja jūsu mērķauditorija ilgtspējas ziņojumam ir investori un finanšu institūcijas. Šie standarti pirmajam ziņojumam ir par smagu, ja vien banka vai investors neprasa izmantot tieši šos.
VSME ir ieteicamais standarts MVU segmenta uzņēmumiem Eiropā. 2025. gada vasarā Eiropas Komisija ieteica šo standartu kā bāzi brīvprātīgai MVU ziņošanai. Tas aptver tās pašas tēmas kā ESRS, bet ir atklājamās informācijas un datu punktu ziņā būtiski mazāks, īsāks un proporcionālāks. Ja esat MVU ar ES tirgu, tad šī būs visracionālākā izvēle pirmajam ilgtspējas ziņojumam.
VSME ir veidots ar diviem moduļiem: Basic Module un Comprehensive Module. Basic ir mērķa pieeja mikrouzņēmumiem un minimālais slieksnis pārējiem; Comprehensive pievieno datu punktus, kurus biežāk prasa bankas, investori un korporatīvie klienti. Tieši šī modularitāte ir iemesls, kāpēc VSME labi strādā pirmajam ziņojumam: jūs varat izdarīt minimumu kvalitatīvi un pieaudzēt apjomu, kad parādās vajadzība.
Minimālais datu kopums pirmajam ziņojumam (praktisks ceļvedis)
Zemāk — minimālais datu apjoms, ar ko sākt.
Ko noteikti nedarīt, gatavojot pirmo ziņojumu:
❌ neizdomāt skaitļus - labāk, lai nav vispār vai piezīme, ka dati ir vākšanas procesā, nekā kaut kādi skaitļi bez seguma vai nepārliecinošām aplēsēm;
❌ nesolīt, ka būsiet klimatneitrāls uzņēmums, ja to nevar pierādīt konkrētās rīcībās, investīciju plānā un KPI;
❌ nerakstīt tikai labo, jo ilgtspējas ziņojums nav reklāmas brošūra;
❌ nepārslogot ar ļoti daudz mērķiem un KPI rādītājiem, jo tad zūd ticamība.
Ko noteikti darīt:
✅ pirms darba uzsākšanas saprast, kas ir ziņojuma galvenā mērķauditorija - klients? banka? darbinieki? sadarbības partneri?
✅ rakstīt saprotamā valodā;
✅ izveidot vienu datu vākšanas vietu (Excel derēs izcili) - rādītājs, vienība, periods, avots, atbildīgais, piezīmes par kvalitāti;
✅ iecelt datu īpašniekus, vienojieties par datu apkopošanas metodi un turieties pie tās.
Atcerieties - pirmais ziņojums ir brīdis, kad jūsu uzņēmums mācās runāt par ilgtspēju datu valodā. Nākamgad sanāks labāk. Bet bez pirmā soļa nu nekā!
Lai top! 🐣
